Dursupes iedzīvotāji iestājas par vēsturiskā dambja saglabāšanu
Pēc spēcīgajām lietavām un Dursupes dzirnavu dambja pārrāvuma Talsu novadā sākušās diskusijas par būves nākotni. Kamēr vides aizsardzības pārstāvji aicina izvērtēt iespēju atjaunot upes dabisko tecējumu, vietējie iedzīvotāji uzstāj, ka dambis un dzirnavezers ir jāsaglabā.
Intensīvo lietavu laikā Dursupes dzirnavezers pārplūda, bet ūdens straume pārrāva dambi, appludināja apkārtējo teritoriju un nodarīja ievērojamus postījumus ceļiem. Tika pilnībā pārrauts arī reģionālā autoceļa Sloka–Talsi posms.
Vietējie norādīja, ka nelaimi veicinājušas dzirnavezerā esošās peldošās salas. Tās straumes ietekmē nonākušas pie slūžām, kavējot ūdens aizplūšanu. Dursupes iedzīvotāji plūdu laikā pašu spēkiem centās atbrīvot slūžas, glābt dambi un palīdzēt apdraudēto māju saimniekiem.
Pēc dambja pārrāvuma aktualizējies jautājums, vai būve būtu pilnībā jāatjauno. Talsu novada pašvaldība pieļāvusi, ka, izvērtējot upju aizsardzības prasības, viena no iespējām varētu būt dambja neatjaunošana vai atlikušās būves demontāža.
Šādai iespējai kategoriski nepiekrīt vairāki Dursupes un Balgales pagasta iedzīvotāji. Viņi uzsver, ka dzirnavezers ir nozīmīga vietējās ainavas, vēstures un kopienas dzīves daļa. Ezerā cilvēki peldas, rūpējas par zivju krājumiem un pavada brīvo laiku. Pastāv arī bažas, ka pēc dambja likvidēšanas pašreizējā ezera vietā varētu izveidoties aizaugusi un pārpurvota teritorija.
“Dambis ir jāatjauno! Te taču peldamies, ir zivis. Citādi būs purvs,” savu nostāju pauda vietējais iedzīvotājs.
Balgales pagasta iedzīvotāju padomes pārstāvji savukārt aicināja pašvaldību pirms lēmuma pieņemšanas uzklausīt vietējo kopienu. Iedzīvotāji vēlas ne tikai dambja saglabāšanu, bet arī drošu un mūsdienu prasībām atbilstošu hidrotehnisko risinājumu, kas nākotnē spētu novadīt lielu ūdens daudzumu.
Diskusijā par Dursupes dambja nākotni izskan arī vides aizsardzības apsvērumi. Veci un nepietiekami uzraudzīti aizsprosti var traucēt upju dabisko tecējumu, ierobežot zivju migrāciju un lielu lietavu laikā radīt papildu drošības riskus.
Pasaules Dabas fonda eksperte Magda Jentgena pēc Dursupes dambja sabrukuma norādīja, ka notikušais izgaismo plašāku problēmu – Latvijā ir vairāk nekā 1500 mākslīgu šķēršļu uz upēm, un daudzu šo būvju tehniskais stāvoklis un uzraudzība nav pietiekama.
Tomēr publiski pieejamajos avotos nav nepārprotama apliecinājuma, ka Pasaules Dabas fonds būtu oficiāli pieprasījis nojaukt tieši Dursupes dambi. Latvijas Televīzijas sižetā Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš vispārīgi norādīja, ka nojaukšanu kā vienu no iespējām atbalsta “vides draugi”.
Tādēļ pašlaik precīzāk būtu runāt par atšķirīgiem skatījumiem uz dambja nākotni: vides aizsardzības pārstāvji uzsver upju dabiskās plūsmas un novecojušo aizsprostu drošības jautājumus, savukārt vietējā kopiena vēlas saglabāt Dursupes dzirnavezeru un tā kultūrvēsturisko nozīmi.
Dursupes iedzīvotāji uzskata, ka lēmumu par dambja nākotni nedrīkst pieņemt bez sabiedriskās apspriešanas. Pirms tam nepieciešams veikt būves tehnisko novērtējumu, izpētīt iespējamo ietekmi uz vidi un apkārtējiem īpašumiem, kā arī salīdzināt dambja atjaunošanas un nojaukšanas sekas.
Šis gadījums parāda, cik sarežģīti ir sabalansēt dabas aizsardzības, drošības, kultūrvēsturiskā mantojuma un vietējās kopienas intereses. Dursupes iedzīvotāji sagaida atklātu sarunu un risinājumu, kas būtu ne tikai juridiski un tehniski pamatots, bet arī respektētu to cilvēku viedokli, kuri dzīvo dzirnavezera tuvumā.