Dursupes skolas salidojums – atgriešanās vietā, kur dzīvo mūsu atmiņas

Ir vietas, no kurām mēs aizejam, bet kuras nekad nepamet mūs. Tās turpina dzīvot atmiņās, cilvēkos un stāstos, kurus nesam sev līdzi cauri gadiem. Daudziem šāda vieta ir Dursupes skola – ar tās gaiteņiem, klasēm, skolotāju balsīm, draugu smiekliem un bērnības sapņiem.

2026. gadā godinot Dursupes skolas 125 gadu jubileju, izglītības iestāde, pašvaldība, biedrība un brīvprātīgie apvienoja spēkus, lai sarīkotu īpašu skolas salidojumu. Tas kļuva par sirsnīgu aicinājumu absolventiem, bijušajiem pedagogiem un darbiniekiem atgriezties vietā, kur reiz sācies tik daudz nozīmīgu dzīves ceļu.

Šie svētki tapa kopīgā darbā. Ikviens organizators, atbalstītājs un palīgs tajos ieguldīja savu laiku, idejas, enerģiju un sirds siltumu, lai Dursupes skolas cilvēki pēc daudziem gadiem atkal varētu satikties.

Salidojuma diena iesākās ar tradicionālo braucienu uz kapsētu. Klusā un cieņpilnā piemiņas brīdī ziedi tika nolikti Dursupes skolotāju atdusas vietās. Tika pieminēti pedagogi, kuri savulaik skolēniem devuši ne tikai zināšanas, bet arī vērtīgas dzīves mācības, iedrošinājumu un ceļamaizi turpmākajam mūžam.

Šis brīdis atgādināja, ka skolas vēsture nav tikai gadskaitļi, dokumenti un fotogrāfijas. To veido cilvēki – viņu darbs, rūpes un spēja ieraudzīt katrā skolēnā personību. Kaut arī daudzu skolotāju vairs nav mūsu vidū, viņu sacītie vārdi un sniegtās mācības turpina dzīvot skolēnu atmiņās.

Pēc piemiņas brīža norisinājās pieņemšana, kurā tika izteikta pateicība visiem, kuri organizēja un atbalstīja salidojumu, kā arī piedalījās tā tapšanā. Tieši izglītības iestādes, pašvaldības, biedrības, brīvprātīgo un daudzo atsaucīgo cilvēku sadarbība ļāva radīt svētkus, kuros ikviens varēja justies gaidīts.

Sirsnīgi pateicības vārdi tika veltīti cilvēkiem, kuri paveica gan lielus un pamanāmus, gan arī mazāk redzamus, taču vienlīdz nozīmīgus darbus. Salidojums apliecināja, ka kopīgiem spēkiem iespējams ne vien sarīkot skaistu pasākumu, bet arī stiprināt piederības sajūtu savai skolai un dzimtajai vietai.

Vēlāk absolventi un viesi pulcējās svinīgajā pasākumā. Īpašu prieku un aizkustinājumu sagādāja absolventu sarūpētais koncerts, kurā satikās vairākas paaudzes, mūzika, deja un atmiņu stāsti.

Uz skatuves vecāki dejoja kopā ar saviem bērniem, simboliski savienojot skolas pagātni ar tagadni un nākotni. Šajos priekšnesumos varēja sajust ne tikai kustību prieku, bet arī to īpašo saikni, kas vieno ģimenes, paaudzes un Dursupes skolas cilvēkus.

Ar skanīgām balsīm klātesošos iepriecināja jaunais bērnu vokālais ansamblis “Cielaviņas”. Bērnu dziedājums svētkiem piešķīra gaišumu un apliecināja, ka dziesma, radošums un kopā būšanas prieks Dursupē turpina dzīvot.

Koncertā ar muzikāliem priekšnesumiem uzstājās arī skolas absolventi un viņu viesi. Katrs priekšnesums bija kā īpašs sveiciens savai skolai – pateicība par tajā pavadītajiem gadiem un reizē arī dāvana visiem, kuri bija atgriezušies, lai svinētu kopīgo piederību Dursupes skolai.

Svinīgā pasākuma laikā atmiņas savijās sarunās, skatienos un atkalredzēšanās priekā. Tika satikti sen neredzēti klasesbiedri, pārcilāti skolas laika notikumi un no jauna izdzīvoti stāsti, kuri šķita piemirsti, bet, atgriežoties pazīstamajā vietā, pēkšņi atdzīvojās ar pārsteidzošu spilgtumu.

Kad svinīgā daļa bija izskanējusi, vakars turpinājās ballē. Deju grīdu iemēģināja visi – gan tie, kuri tajā devās ar pirmās dziesmas skaņām, gan tie, kuri sākumā vēl kavējās sarunās un atmiņās. Mūzika vienoja paaudzes, un dejas ļāva uz brīdi aizmirst ikdienas steigu un gadu ritējumu.

Īpašu noskaņu vakaram piešķīra pusnakts saulgriežu rituāls. Tas sasildīja klātesošo sirdis, radīja kopības sajūtu un vēlreiz aizveda atmiņās pie skolas gadiem. Vasaras nakts, gaisma un cilvēku tuvums kļuva par simbolisku tiltu starp reiz piedzīvoto un šodienu.

Šajā brīdī ikviens varēja sajust – lai arī dzīves ceļi absolventus aizveduši uz dažādām vietām, Dursupes skola joprojām ir viņu kopīgais sākumpunkts. Tā ir vieta, kur veidojušās draudzības, radušies sapņi un sperti pirmie soļi pretī lielajai dzīvei.

Dursupes skolas salidojums bija daudz vairāk par vienu svētku dienu. Tā bija satikšanās ar savu bērnību un jaunību, ar cilvēkiem, kuri reiz bijuši līdzās, un ar atmiņām, kas laika gaitā kļuvušas tikai vērtīgākas.

Skola nav tikai ēka vai solu rindas. Skola ir cilvēki. Tā dzīvo absolventu stāstos, skolotāju dotajā ceļamaizē, senās fotogrāfijās, atkalsatikšanās priekā un spējā arī pēc daudziem gadiem sajusties piederīgam.

Paldies ikvienam, kurš palīdzēja šiem svētkiem tapt, un ikvienam, kurš atsaucās aicinājumam atgriezties. Kamēr glabājam un nododam tālāk savas atmiņas, Dursupes skolas stāsts turpinās – tās cilvēkos, viņu darbos un sirdīs.