Mazāk zināma personība šodienas balgalniekiem ir diplomēts Fricis Jansons. Viņa dzimtas saknes Dursupē sniedzas tālu, tālu – līdz pat 18. gadsimtam. Zinām ģimenes ciltskokā ir vecvecvectēvs Ansis Jansons (ap. 1790 – 1870), vecvectēvs Miķelis Jansons (1820 - 1917), kas iepērk „Krūkļu” mājas, vectēvs Jānis Jansons (1883 – 1941) miris Vjatlagā.
Friča Jansona dēli Jānis, Aldis un Pēteris šodien ir skrīvernieki, jo Friča Jansona dzīves līkloči aizved uz Skrīveriem.
Jansona ģimenes foto.
Friča Jansona personība var ieinteresēt zinātniekus praktiķus, novadniekus, jo viņš ir atstājis dziļas pēdas lauksaimniecībā.
Lai pa īstam izzinātu Friča Jansona devumu zinātnē, lauksaimniekiem, jāatver Birutas Jansones sastādītā grāmata „Friča Jansona skaudrā un radošā dzīve” (Skrīveri, Skrīveru Zinātnes centrs, 2004. g.)
Tā sniedz bagātu materiālu par Friča Jansona dzīves gājumu un zinātnisko darbību, viņa devumu daudzgadīgo tauriņziežu selekcijā.
Ir vairāk kā 70 Friča Jansona publicēto darbu zinātnes laukā (57 latviešu valodā, 1 vācu valodā ( „Samenbau von Rot und Schwedenklee” Futterpflnazen – Saatguterzeugung, Karl Marx universitet, Laipzig, 1966) un 18 krievu valodā).
Interesanti ir tas, ka Fricis Jansons pirmo zinātnisko izstrādāja krievu valodā („Использobaние плаcта многолетниx трав под яровую пщеницу в Сибири” Земледелие № 7, 1956).
Kādēļ tā?
Nedaudz par viņa dzīves gājumu. Fricis Jansons dzimis 1923. gada 7. janvārī toreizējā Talsu apriņķa Zentenes pagasta Dursupes „Krūkļos”, mācījies Dursupes divgadīgajā pamatskolā, Balgales 4 gadīgajā pamatskolā, 1937. gada beidza Nurmuižas (Laucienes) pamatskolas 6. klasi.
1937. gada Nurmuižas (Laucienes) pamatskolas izlaidums.
Friča Jansona Liecība Nurmuižas pamatskolu beidzot
Lai sagatavotos par „Krūkļu” saimnieku, tēvs Frici sūtīja uz Apguldes lauksaimniecības skolu.
Bet 1941. gada 14. jūnijā Fricis Jansons kopā ar tēvu Indriķi, māti Annu, māsu Faniju tika izvesti lopu vagonā no Stendes stacijas uz Sibīriju. Izglābās māsa Emma, kura tobrīd mācījās Liepājā. Fricis Jansons atceras „ Mūs aizveda pa Jeņiseju uz leju, 250 kilometrus no Krasnojarskas izsēdināja malā Galaņino. Tur tad brauca visi Kazačinas rajona priekšnieki un priekšnieciņi un izvēlējās sev cilvēkus – vergus. Patiešām, tas atgādināja grāmatās lasīto par vergu tirgošanu. Arī mēs bijām vergi. Priekšnieki vēlējās dabūt spēcīgus, it sevišķi vīriešu. Bet vergu tirgotājs – Kazačinas rajona NKVD priekšnieks Ivanovs – centās katram kā piedevu klāt dot vecākas sievietes un sievietes ar bērniem. Mēs Zentenes pagatsa cilvēki, turējāmies kopā un tikām Kazačinas kolhozā, rajona centrā.” [8, 97]
Nācās darīt visdažādākos darbus Kazačinas kolhozā. Laimējās arī 2 gadus strādāt izmēģinājuma stacijā, tur arī aizsākās Friča Jansona zinātniskais darbs. Fricis Jansons Sibīrijā mācījās neklātienē Nivsibirskas Lauksaimniecības institūtā (1950. gadā beidza).
1965. gadā atjautīgais jauneklis iesniedza dokumentus un izturēja konkursu uz jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka vietu selekcijas nodaļā Kazačinas lauksaimniecības izmēģinājuma stacijā. Ar Kazačinas l/s izmēģinājuma stacijas Zinātniskās Padomes lēmumu Nr. 14/П – 1958. gadā par kviešu šķirnes „Lutescens 25” izveidošanu zinātniskajam līdzstrādniekam Fricim Jansonam tiek piešķirta 75% un Fricim Švēdem 25% autorlīdzdalība.
Tomēr 1956. gadā Fricis Jansons atgriežas Latvijā. Griežas Stendes selekcijas stacijā – savā dzimtajā pusē, lai iestātos darbā. Taču tieši izsūtījuma dēļ tur strādāt viņam ir liegts. Labi, ka Latvijas Zemkopības un lauksaimniecības ministrija piedāvā strādāt par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku Skrīveru pētnieciskajā institūtā Augkopības nodaļā.
Te arī sākums viņa sevišķai interesei par sarkanā āboliņa un bastardāboliņa selekciju.
Nozīmīgākie pētījumi, kuros Fricis Jansons ir bijis autors vai līdzautors:
· Diploīdais bastardāboliņš „Menta”
· Tetraploīdais bastardāboliņš „Fricis”
Apliecība par selekcionāra tiesībām uz šķirni
· Diploīdais sarkanais āboliņš „Skrīveru agrais”
· Tetraploīdais sarkanais āboliņš „Dīvaja”
· Lucerna „Skrīveru” [8, 19]
Dursupnieki, balgalnieki var lepoties ar Friča Jansona devumu zinātnē, par viņa atstātajām pēdām pļavā, tīrumā.
Friča Jansona pētījumi daudzgadīgo tauriņziežu selekcijā ir noderējuši gan kolhozā „Kurzeme” agronomiem, gan katram šodienas zemniekam, kamēr neuzradās „rapša mode”.
Friča Janosna ģimenes foto